Nekurienes Vidū lyrics

[1. pants]
Jau kopš bērna kājas es sapratu, ka tavs solījums ir nekas
Mana tēva, mātes atvadu skats nav joprojām pametis manas acis
Gultā sēras, sāpes - kopš vecās mātes nāves pagājis vairāk kā gads
Vienmēr, visur - viss un tas pats, yee, cits tur citu bieži par maz
Man šķiet, ka palicis man nav daudz
Viens mērķis un atskaņu kaudze
Neesmu šoferis, bet ja mani ļaudis sauks, pullup, skrrt - tiem pakaļ braukšu
Tevis dēļ mans spilvens atsit asaru lauku
Laiks beigt bimbāt, rieksti rokā, kad man galvu atkal jauc

[Piedziedājum]
Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cenšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiess
Reizēm grūti atdoties, šķiet visu mūžu nolemts skriet, bet tas nekas, jo

Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cеnšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiеss
Saki, lūdzu, ka mazliet, sapņi brūk - nepadodies, nepadodies, jā

[2. pants]
Dzīve - man zajebal uz tevi paļauties
Tu vienas nakts sakars, dod tikai nopisties un aprauties
Tak pietiks ņemt - kāds beidzot viņu arī aplaupiet
Kā mana mamma teica man “tu laikam tūlīt atrausies”
Navigēju cauri sūdiem, es priekšā sēžu, bet tu stūrē
Netīro trauku kaudze nebeidzas, piekaltis krējums uz krūzem
To, ko es sēju - tu brūķē, svešas piekabes stūmējs
Yee, trepes dēļus, ko plēs es stingrāk nespēju pieskrūvēt
Es zinu - zini, kā tas ir, kad nekas nesaiet
Kad visi darba augļi novītušiem ķekariem
Es lūdzu - dzīve, lai uz vakariņam nepaliec
Da pohuj, ņem ko gribi - sākt no jauna man nav sveša lieta
[Piedziedājums]
Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cenšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiess
Reizēm grūti atdoties, šķiet visu mūžu nolemts skriet, bet tas nekas, jo

Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cenšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiess
Saki, lūdzu, ka mazliet, sapņi brūk - nepadodies

[3. pants]
Kā reizēm gribētos, lai visi plāni iet pa diegu
Kā reizēm gribētos, lai beidzot rādi, kur man iet
It visur vēji pūš un straumes mētā pārāk bieži
Aj, dzīve, dzīve kaut tu reiz mācētu atpisties
Kā gribas bļaut uz tevi, necelt trubu, vainot Dievu
Bet mēs ejam tālāk, slapju galvu, pārcietīsim lietu
Lai vai kā tev iet, tu atceries vienu
Dzīve sūkā, bet mēs nē, uz ceļiem atsakāmies iet

[Piedziedājums]
Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cenšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiess
Reizēm grūti atdoties, šķiet visu mūžu nolemts skriet, bet tas nekas, jo
Nekurienes vidū spēju atrasties
Ausīs svilpo vējš, es cenšos lidot tam pa priekšu
Saki, vai tas, ko tu jūti, redzi - tiešām ir patiess
Saki, lūdzu, ka mazliet, sapņi brūk - nepadodies, nepadodies, jā