Gavilēju lyrics
by Oda priekam
Stāvu un gavilēju par saviem džekiem, jo vienam zem saules man reizēm ir karsti
Tu māki tik bazarēt, par tevi nekas neliecina, ka saproti, kas vispār ir darbs
Es nāku no pazemēm, sākumā ēdu vien zemi, nu augļi man uz katra zara
Šo sūdu es paredzēju, ātri vien sapratu, ka viss, ko es gribu, var tiešām būt mans
Manifestēju ļamus, dabūju divus
Pēc konča uz galda man valūta birst
Pie kluba migalkas, es pazūdu pirms
Ja kādam, kas necepī - pasūtu dirst
Paceļu spiedienu, tev balona pirksti
Tu vienmēr aiz manis, sit kanonu sirds
Kādreiz bija parādi, tagad parādu piķi
Pacēlu proci līdz sanāca spirts
Man sanāca simts, uz trijiem to sūdu mēs dalam
Ar džekiem piekopjam hakūna matata
Es zīmēju plānus, tiem krāsoju pāri, tu nerubī, kā - tev par grūtu mandala
Ja savilkšu galus, tad kļūšu bezgala
Galīgi nemirstīgs caur mūziku, slava
Un piķis kaut kad gan jau pieklusīs, dziesma, ko rakstu un jūtu, uz mūžiem ir mana
Met stūri pa labi
Ja saplīsīs tačka pa ceļam uz mērķi es savām kājām nonākt plānoju tur
Ja nepietiks nauda kaut kam, tad es pirmām kārtām garāmgājējam pārdotu kurpi
Ja ceļš būs ar ugunīs pārģērbtām naglām un zaudēšu kājas - es rāpošu tur
Un ja pazudīs rokas - turpat ceļa malā ar stāstiem par mērķi apvārdošu muļķi
Zinu, ka tikšu, kur vajag
Un zinu, ka džeki pa savam tur tiks
Man kabatā spliffs
Virs izrādes paceļos, pakruķīt striķus
Es nevelku šlipses
Uz kājām trīs strīpas, jauns adidas fits
Labs bīts, uz tā padiršu bišk
Vox chops
Stāvu un gavilēju par saviem džekiem, jo vienam zem saules man reizēm ir karsti
Tu māki tik bazarēt, par tevi nekas neliecina, ka saproti, kas vispār ir darbs
Es nāku no pazemēm, sākumā ēdu vien zemi, nu augļi man uz katra zara
Šo sūdu es paredzēju, ātri vien sapratu
Ka viss, ko es gribu, var tiešām būt mans
Bet vai man to vajag?
Ar katru w te papisu laiku
Cik dahuja likumus palaizam garam
Jo ikdiena prasa lai aizpisam taisni
Saki cik piķo te tavejais laiks?
Saki cik piķo lai sapūstu vaigus?
Nesaki iemeslu saki tik skaitli
Nesaki iemeslu nesapis vaibu
Nesaki iemeslu nesapis vaibu
Viņi grib lai turam to sūdu uz simts
Un skatās it kā mēs būtu uz šķirsta
Un brīdī kad turu to citadāk viņi tad skatās bļe it kā es būtu tas pimpis
Un esmu tas pimpis jo pacan es atvichaju chista pie dirsas
Par cloutu impactu legacy fuyak es rakstitu ar degunu ja nebuutu man pirkstu
Es stāvu šiten te par cilvecību tā mūsdienās deficīta prece
Izeju uz ielas tur rīgas siltuma duumi pār hoodam līdzi depresiju nes
Es turos pie sava, turos pie vērtībs fuyak tu uzmanies pasargā sevi
Jo ielas ir drēgnas tur uzvarēt var tikai tas kas zeltu pat kaparā redz