Tituli lyrics

[Intro]
Ahh

[1.pants]
Tituli veras uz mani, caur ekrāniem redzu, bet nejūtu tos
Pārbijos domāt par miegu, vai sanāks piedzīvot rītdienu
Man ejot uz gultu, mīlu it visu ko daru
Bet pašam savu ādu un prātu man mīlēt ir grūti
Ienācu neaicināts, vel nav sasniegta puse
Bet šķiet, ka jau izeju jūtu (hehh)
Daļa no manis ir viss, kas es gribēju būt
Bet daļa no manis, man liekas, patiesi liedz kārtīgi dzinējam rūkt
Apnicis nezināt, kapēc es jūtu, ko jūtu un kāda man ikdiena būs
Vakar es pāršķēlu celmus ar rokām
Bet šodien dziedēju no finiera brūci
Atkal mētājos apkārt, papīrā ietinu mēmāko rasklāt
Dienas skrien ātri, es gumzīju lēni
Un cenšos sev saturēt mērenu saprāt
Stāvu pie plīts pat nezinot recepti, metu it visu, kas četerēs katlā
Darbos es meklēju spēku
Bet spēka man pietiek tikai uz tāda cerēt atkal
Un jau atkal, esmu patālu, no dienas, kur pretī sev pats stāvu
Nolemts iemācitīes lidot tik augstu
Bet dzīve tik bieži vel meklēju paspārni
Nezinu vai es sev spēšu to sniegt
Un atrast atspulgā ko meklēju katrā
Bet laiks ir beigt bēgt no tā visa
Un pasaulē tādu kāds esmu vienreiz arī atklāt
Esmu rotāts ar kļūdām un defektiem
Ar sevi kopā viegli dienas nepaiet
Pats sevi godāt vien māku uz bītiem
Bet tekstiem domās jūtu piegarša nepatiess
Bieži es domāju par citiem repakiem
Vai turu joprojām tiem līdzi, kad setu liek
Apbrīnoju to, ko tie dara
Kad paceļas pāri pār sevi ar nākamiem etapiem
Vai es stagnēju, trīs gadi pagājuši šķiet nekā jauna ko pateikt
Joprojām nestāstu es mammai
Ka diena pēc dienas vien paiet man aplī
Joprojām man grūti ir paziņām atteikt
Joprojām atbildību pret draugiem apeju
Joprojām es baidos, ka aizmirsīsi tu par mani
Tāpēc katros svētkos es [?], man pohas sit pieci
Nemirstīgs statuss, es iemainu dzīvi pret to
Bet baidos, ka apraušu muti
Jau kārtējo reizi un saņemšu tīru neko
Es daru tik to, kas šķiet pareizi, vairs neesmu sīkais
Man jāliek ir zīmuļi nost
Uz papīra dienas noskricelēju
Kā lai no repa par labāku vīru pārtop
Man šķiet, ka tu redzi man cauri
Un tāpēc es publikā nerādos daudz
Jūtos, kā izstādes objekts
Uz krāsainas paletes uzmesta pelēka kaudze
Atņemam manējos kompleksus
Liekas no manis vien paliks tik āda un kauli
Jau divdesmit četri, šķiet aiziešu ātri
Par vēlu man dzīvē, ko sāktu no jauna
Tāpēc es turpinu augt
Kaut iesējis sēklu vietā, kur ir sūdīga augsne
Man asinīs vēsturiski rūdīta tauta
Kaut lustrā visspožāko spuldzīšu nav, es spīdu kā māku
Vienalga, ka lēni, bet līmenis kāpj
Gribu aizvest uz apsolīto zemi visus, kas līdzi
Es trenēju līdera prātu
Mīlu tik ļoti, ka baidos to nesaņemt pretī
Tāpēc turos gabalu prom, vienalga, kas notiks
Es zinu, ka šajā es ieliku visu, kas man vien ir dots
Tev nolieku rozes, lai tad kad vairs neesmu
Atceries mani kaut mazliet pēc ožas
Soli, ka domās tev aizķeršos kaut vai uz brīdi
Vienalga kā Valters vai Ods
[Outro]
Vai tev vēl esmu kas aizvien
Domas pa galvu brien
Atmiņas uz sētas ietves
Tu tēlo līdzi jau
Ja vēla nakts pārtop par dienu
Tev blakus ir mana vieta
Dzirdi kā pukst vēl mana sirds
Tā paslēpta dziļi jau

Vai tev vēl esmu kas aizvien
Domas pa galvu brien
Atmiņas uz sētas ietves
Tu tēlo līdzi jau
Ja vēla nakts pārtop par dienu
Tev blakus ir mana vieta
Pārkrāmēju savas lietas
Bez tevis man nav kur iet