Viss lyrics

[1. pants]
Man nekad nav paticis no kāda atvadīties
Jo tas vienmēr atver vietu klusumam, kur apmaldīties
Trubā divas stundas skatos noietos soļus
Dzīvi notriecis, it kā būtu opcija nolietot otru

Tik daudz, ko sasniedzis, bet prātu nekad nepamet doma
Vai daru visu, kas manos spēkos, lai sagrābtu zemeslodi
Kalna virsotne vairs vispār nešķiet nesasniedzama
Bet, tāpat šķiet, ka smailes augša nez kāpēc ir liegta man

Krūtīs dur jau kādu laiku – es to ignorēju
Pārdodu sev laminātu pretī redzot linoleju
Viņa redz man cauri, pēc tam saka: "Es tak zinu tevi"
Es noraujos no sarunas ar klasisko "Man viss okay"

Un aiz sevis aizver durvis noslīdot uz zemes otru pusi
Elpa skrien no manis, tas jau gandrīz ierasts notikums
Šķiet ir laiks, pagriežos ar ķermeni uz loga pusi
Un gaidu, kad kā dziesmas beigas izdzisīs mans rokas pulss

Es vēl esmu šeit – acis sāp un galva reibst
Izeju no istabas ar vēlmi neko nepateikt
Es nezinu vai tripoju vai uzspīdēja veiksme
Atkal aiziešanai biju gatavs es par ātru – ne tā reize
Man jāsaņemas dzīvot pirms vēl nav par vēlu
Jo man brīžiem šķiet, ka mamma dabūs apglabāt dēlu
Un ja tā būs, tad es miršu darot visu, ko jūtu
Lai nāves priekšā beigtu iespēju, jau kārtējo [?]

[Piedziedājums]
Vai šādi tiešām beigsies viss [?] par ātru
Sniegpulkstenis? tikšķ, kaut spēti mirgot visumā
Tam tikai vajadzīgs ir mirklis, tev to apsteigt nesanāks
Ķer it visu, kas tev dārgs, bet tāpat tas tevi neglābs

Ja šādi tiešām beigsies viss, stunda sit, es esmu klāt
Tas, kas manī dzirkst arī svils uz mana sārta
Kas mums palicis nav ilgs, apsedzies ar manu ādu
Šodien gribas man it visu, izņemot tev teikt atā

[2. pants]
Un ja tiešām laiks ir atvadīties
Soli, ka tu dodoties uz priekšu ik pa laikam atskatīsies
Kaut uz stundu, kaut uz minūti no atbildībām atprasīsies
Lai uz brīdi klusībā aizmirstu visu, ko prasa rītdiena

Soli, ka tu turpināsi, ko tu sāki
Ne it visu – tikai to, no kā tev krūtis sitās ātri
Neapstājies, ja tu krīti notīries un gatavojies krist vēl simtiem reižu
Rētas runās tavā vietā atskatoties
Soli neaizmirst – visus, kas tevi neappisa
Tu celies un tu mirsti pār viņi, to var pat neapspriest
Puse kam tu pretī stiep roku – piespēlē teātrim
Celies pār viņiem uz augšu pat tad, kad lejā grimi

Nebaidies no tā, ka reizēm arī sāp
Tikai neizmanto to par iemeslu vēl darīt pāri
Seko sirdij, bet pie nezināmā vienmēr lieto prātu
Gribu dot tev dārgakmeņus, tajos ietērpšu savus vārdus

Un pateikt tev, ka tik neizsakāmi lepojos
Tu dodies tālāk pat kad uz sejas tek takas asarotas
Reiz dzīve būs tikai dziesmas, dejas un mazliet aperols
Es gribu, lai to jūti ik reizi, kad šo atskaņo

Tas ko redzi spogulī, ne vienmēr atbilst tam
Ja bail no neizbēgamā, to vari sacīt man
Mīli katru elpas vilcienu tik ilgi cik tie doti
Dzīvo, lai kad jāaizies tu sevī justos gana

[Piedziedājums]
Vai šādi tiešām beigsies viss [?] par ātru
Sniegpulkstenis tikšķ, kaut spēti mirgot visumā
Tam tikai vajadzīgs ir mirklis, tev to apsteigt nesanāks
Ķer it visu, kas tev dārgs, bet tāpat tas tevi neglābs
Ja šādi tiešām beigsies viss, stunda sit, es esmu klāt
Tas, kas manī dzirkst arī svils uz mana sārta
Kas mums palicis nav ilgs, apsedzies ar manu ādu
Šodien gribas man it visu, izņemot tev teikt atā